30.martā Eiropas Savienība ceturtdien panāca politisku vienošanos par vērienīgu 2030.gada mērķi paplašināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, kas ir galvenais solis tās plānā cīņā pret klimata pārmaiņām un atteikšanos no Krievijas fosilā kurināmā, ziņo Reuters.
Vienošanās paredz līdz 2030.gadam visā ES samazināt enerģijas galapatēriņu par 11,7%, kas, pēc parlamentāriešu domām, palīdzēs cīnīties pret klimata pārmaiņām un samazinās Krievijas fosilā kurināmā izmantošanu Eiropā.
ES valstis un Eiropas Parlaments vienojās līdz 2030. gadam palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru ES kopējā enerģijas galapatēriņā no pašreizējiem 32 procentiem līdz 42,5 procentiem, tviterī ierakstījis Eiropas Parlamenta deputāts Markuss Paipers.
Līgums vēl oficiāli jāapstiprina Eiropas Parlamentam un ES dalībvalstīm.
Iepriekš, 2021. gada jūlijā, ES ierosināja jaunu paketi “Fit for 55” (apņemšanās līdz 2030. gada beigām samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gada mērķi), no kuras likumprojekts paredz palielināt atjaunojamās enerģijas daļa ir svarīga sastāvdaļa.2021. gads kopš otrās puses pasaules situācija ir pēkšņi mainījusies Krievijas un Ukrainas konflikta krīze ir radījusi lielas energoapgādes problēmas.Lai paātrinātu 2030. gadu, lai atbrīvotos no atkarības no Krievijas fosilās enerģijas, vienlaikus nodrošinot ekonomikas atlabšanu no jaunās kroņa epidēmijas, atjaunojamās enerģijas aizstāšanas tempa paātrināšana joprojām ir vissvarīgākā izeja no ES.
Atjaunojamā enerģija ir galvenais Eiropas klimata neitralitātes mērķa sasniegšanai, un tas ļaus mums nodrošināt mūsu ilgtermiņa enerģētikas suverenitāti,” sacīja par enerģētikas jautājumiem atbildīgā ES komisāre Kadri Simsone.Ar šo vienošanos mēs sniedzam investoriem noteiktību un apliecinām ES kā pasaules līdera lomu atjaunojamās enerģijas ieviešanā un tīras enerģijas pārejas līdera lomu.
Dati liecina, ka 2021. gadā 22 procenti ES enerģijas tiks iegūti no atjaunojamiem avotiem, taču starp valstīm ir būtiskas atšķirības.Zviedrija ir līdere starp 27 ES dalībvalstīm ar 63% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, savukārt tādās valstīs kā Nīderlande, Īrija un Luksemburga atjaunojamā enerģija veido mazāk nekā 13% no kopējā enerģijas patēriņa.
Lai sasniegtu jaunos mērķus, Eiropai ir jāveic apjomīgi ieguldījumi vēja un saules enerģijas fermās, jāpaplašina atjaunojamās gāzes ražošana un jānostiprina Eiropas elektrotīkls, lai integrētu tīrākus resursus.Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka līdz 2030. gadam būs nepieciešami papildu ieguldījumi 113 miljardu eiro apmērā atjaunojamās enerģijas un ūdeņraža infrastruktūrā, ja ES vēlas pilnībā atbrīvoties no atkarības no Krievijas fosilā kurināmā.
Izlikšanas laiks: 31.03.2023